“Humānisms kā alternatīva reliģijai. Parunāsim par psihoterapeita ticību.”
Kāpēc cilvēki nāk pie psihoterapeita?
Man šķiet, ka atbilde un šo jautājumu īsi un vispārināti skan sekojoši: Pēc jēgas! Un šajā situācijā terapeits kļūst par cilvēki, kurš palīdz klientam atrasts tā personīgo jēgu.
Kā terapeits to dara?
Balstoties savā ticībā cilvēcībai, cilvēkam, atzīstot tā individualitātes vērtību un tiesības uz pašizpausmi. Terapeits, izmantojot humānistisku pieeju, palīdz klientam iegūt vai atrast tā pazaudēto jēgu.
Saskaņā ar humānisma idejām, cilvēki no saviem personiskajiem iespaidiem un pārdzīvojumiem rod jēgu savai dzīvei un tādā veidā piepilda ar jēgu arī apkārtējo pasauli. Tādējādi, terapeits, komunicējot ar cilvēkiem, sastopas ar milzīgu daudzumu dažādām un pretrunīgām jēgām.
Un, pašas interesantākās diskusijas par humānistiskās ētikas tēmu uzliesmo tieši situācijās, kurās notiek cilvēka jūtu un emociju sadursmes, un jēgu dueļos. Tieši ar šīm situācijām, savās praksēs visbiežāk sastopas arī psihoterapeiti.
Kādus orientierus savā darbā izmanto pats psihoterapeits uzklausos klienta pieprasījumu?
Vai terapeitam savs darbs ir jābalsta humānisma idejā?
Vai tas darbā ar klientiem ir palīdzoši?
Vai arī klientam ir jāpieņem humānisma vērtības? Pamēģināsim rasts atbildes uz šiem ne vienkāršajiem jautājumiem.
