Kādu problēmu es risinu?
Cilvēka iekšējo tēlu aprakstīšanas problēma.
Kāpēc tā ir problēma?
Tēli, ar kuriem sastopamies stāvokļa introspektīvās novērošanas laikā, grūti aprakstāmi un paskaidrojami ar terminiem, kas tiek lietoti ikdienas valodā.
Hipotēze.
Viss, kas novērojams ar iekšējo aci, satur informāciju, kuru iespējams grupēt pēc kādas vienas pazīmes, piemēram: vizuāls tēls vai sajūta ar tausti. Grupēšanas kritērijs ir kvalitatīva atšķirība, kas vērotājam ir saprotama. Noteiktā veidā grupēta informācija kļūst par stāvokli. Jebkuru cilvēka atsevišķi novērojamu iekšējo stāvokli iespējams aprakstīt kā stāvokli. Iekšējais tēls var veidoties no dažādiem stāvokļiem un ne vienmēr tas sevī nes kādu jēgu. Apraksts un stāvokļa radīšana nevar būt atdalīti.
Kā es risinu šo problēmu? Veidoju valodu un jēdzienu sistēmu, kas vērsta uz iekšējo tēlu aprakstīšanu
